КОНЦЛАГЕРЬ ОСВЕНЦИМ. ВОРОТА В АД. ИСТОРИЯ ВТОРОЙ МИРОВОЙ ВОЙНЫ (Maijs 2024)
Koncentrācijas nometne, internētais centrs politieslodzītajiem un nacionālo vai mazākumtautību grupu locekļiem, kuri tiek ieslodzīti valsts drošības, ekspluatācijas vai soda dēļ, parasti ar izpildvaras dekrētu vai militāru rīkojumu. Personas šādās nometnēs tiek ievietotas bieži, pamatojoties uz identificēšanos ar noteiktu etnisku vai politisku grupu, nevis kā indivīdiem, un bez ieguvumiem no apsūdzības vai taisnīgas tiesas. Koncentrācijas nometnes ir jānošķir no cietumiem, kas internē personas, kuras ir likumīgi notiesātas par civiliem noziegumiem, un no karagūstekņu nometnēm, kurās saskaņā ar kara likumiem tiek turēts gūstā esošais militārpersonas. Tās ir jānošķir arī no bēgļu nometnēm vai aizturēšanas un pārvietošanas centriem, lai īslaicīgi izmitinātu lielu skaitu pārvietoto personu.
Kara laikā civiliedzīvotāji tika koncentrēti nometnēs, lai neļautu viņiem iesaistīties partizānu karaspēkā vai sniegt palīdzību ienaidnieka spēkiem vai vienkārši kā līdzekli iedzīvotāju terorizēšanai pakļaušanai. Dienvidāfrikas kara laikā (1899–1902) briti koncentrācijas nometnēs norobežoja Transvālas un Keipkolonijas republikas. Vēl viens nemierinošu civiliedzīvotāju internēšanas gadījums notika neilgi pēc karadarbības sākšanās starp Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm (1941. gada 7. decembrī), kad vairāk nekā 100 000 japāņu un japāņu amerikāņu Rietumkrastā tika apcietināti un ievietoti nometnēs iekštelpās.
Daudzos totalitāros režīmos dažādās formās ir izveidotas politiskās koncentrācijas nometnes, kas galvenokārt izveidotas, lai pastiprinātu valsts kontroli, galvenokārt nacistiskajā Vācijā un Padomju Savienībā. Nometnes lielā mērā kalpoja par slepenās policijas speciālajiem cietumiem. Nacistu koncentrācijas nometnes atradās SS pārvaldībā; Padomju Savienības piespiedu darba nometnes organizēja vairākas organizācijas, sākot no 1917. gada līdz čekai un beidzot ar 1990. gadu sākumu ar VDK.
Pirmās vācu koncentrācijas nometnes tika izveidotas 1933. gadā, lai norobežotu nacistu partijas pretiniekus - komunistus un sociāldemokrātus. Drīz politiskā opozīcija tika paplašināta, iekļaujot tajā mazākumtautību grupas, galvenokārt ebrejus, bet līdz Otrā pasaules kara beigām tika likvidēti arī daudzi romi, homoseksuāļi un anti-nacistu civiliedzīvotāji no okupētajām teritorijām. Pēc Otrā pasaules kara sākšanas nometnes ieslodzītie tika izmantoti kā papildu darbaspēks, un šādas nometnes sāka izplatīties visā Eiropā. Ieslodzītajiem tika prasīts strādāt par pārtiku; tie, kas nespēj strādāt, parasti mira no bada, un tie, kas ne badā, bieži mira no liekā darba. Pats šokējošākais šīs sistēmas turpinājums bija iznīcināšanas centru jeb “nāves nometņu” izveidošana pēc 1940. gada. Tie galvenokārt atradās Polijā, kuru Ādolfs Hitlers bija izvēlējies kā “ebreju problēmas” galīgā risinājuma pamatu. Pazīstamākie bija Aušvice, Majdaneka un Treblinka. (Skatīt iznīcināšanas nometni.) Dažās nometnēs, īpaši Buchenwald, tika veikti medicīniski eksperimenti. Tika izmēģināti jauni toksīni un antitoksīni, izstrādātas jaunas ķirurģiskas metodes un veikti pētījumi par mākslīgi izraisītu slimību iedarbību, visiem eksperimentējot ar dzīviem cilvēkiem.
Padomju Savienībā līdz 1922. gadam bija 23 koncentrācijas nometnes to personu ieslodzīšanai, kuras apsūdzētas par politiskiem, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem. Daudzas koriģējošās darba nometnes tika izveidotas Krievijas ziemeļdaļā un Sibīrijā, īpaši Pirmā piecu gadu plāna laikā no 1928. līdz 2002.gadam, kad kolektivizācijas programmas ietvaros no savām saimniecībām tika padzīti miljoni bagātu zemnieku. Staļina veiktie šķīstīšanās 1936. – 38. Gadā nometnēs ienesa papildu miljonus, kas būtībā bija verdzības institūcijas.
Polijas austrumu okupācija 1939. gadā un Baltijas valstu absorbcija 1940. gadā izraisīja daudzu citu padomju pilsoņu ieslodzījumu. Pēc kara sākšanas ar Vāciju 1941. gadā nometnes uzņēma ass karagūstekņus un padomju pilsoņus, kuri tika apsūdzēti par sadarbību ar ienaidnieku. Pēc Jāzepa Staļina nāves 1953. gadā daudzi ieslodzītie tika atbrīvoti, un nometņu skaits tika krasi samazināts. Skatīt arīGulags.
