Ziedo arī kronas, latus un jēnas (Maijs 2024)
Krona, Zviedrijas krona, vairāku Eiropas valstu, ieskaitot Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju, naudas vienība - pirmās valstis, kas 1850. gados pieņēma kroni. Zviedrijas krona (krona) ir sadalīta 100 örās, lai gan monētas, kuru vērtība ir zemāka par 100 öre, vairs nav apgrozībā. Norvēģijā vienību sauc par kronu, bet Čehijā - par kronu.
Viktorīna
Ceļotāja ceļvedis pa Eiropu
Kāda Spānijas pilsēta ir slavena ar “vēršu skriešanu”?
Zviedrijā, kas ir visvairāk apdzīvotā no šīm valstīm, Svergies Riksbank (pazīstama arī kā Riksbanken, Zviedrijas Nacionālā banka vai Zviedrijas Banka) ir vienīgā iestāde, kas emitē banknotes un monētas - jauda, kāda tai bija kopš 1904. gada. Monētas ir izdoti denominācijās no 1 līdz 10 kronām un satur Zviedrijas monarhijas attēlus un simbolus. Banknotes izlaiž nominālvērtībā no 20 līdz 1000 kronām. Rēķinu aversā ir Zviedrijas kultūrvēsturisko personu attēli. Piemēram, slavenais 19. gadsimta soprāns Jenny Lind ir uz 50 kronas banknotes, bet 18. gadsimta naturālists Karls fon Linnē (Carolus Linnaeus) ir uz 100 kronu rēķina. Aizmugurējās puses rotā Zviedrijas ainavas, literāro fragmentu vai mūzikas instrumentu attēli.
Pirms kronas pieņemšanas Zviedrijai bija vairākas naudas vienības, ieskaitot riksdaleru, kuru kronis nomainīja. 1855. gadā Zviedrijas valūtas sistēma tika decimāldaļās. Krona kā Zviedrijas naudas vienība tika ieviesta 1873. gadā, kad valsts kļuva par daļu no Skandināvijas monetārās savienības (SMU) un Dānijas un Norvēģijas monētas Zviedrijā kļuva par likumīgu maksāšanas līdzekli. Par Zviedrijas un Norvēģijas savienību notika atkārtotas sarunas 1905. gadā, un Zviedrija 1931. gadā atteicās no SMU. Lai arī Zviedrija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tā ir izvēlējusies nepieņemt eiro, kas ir ES vienotā valūta.
