Jemenas galvaspilsēta tiek iebruka (Maijs 2024)
Sana, arābu Ṣanʿāʾ vai Sana, pilsēta, Jemenas galvaspilsēta. Tas atrodas Nuqum kalna rietumu pakājē vairāk nekā 7200 pēdu (2200 metru) augstumā virs jūras līmeņa valsts rietumu daļā. Sana daudzus gadsimtus ir bijusi Jemenas augstienes galvenais ekonomiskais, politiskais un reliģiskais centrs. Pilsētas nosaukums nozīmē “nocietināta vieta”.
Viktorīna
Pasaules viktorīnas galvaspilsētas
Kuveita
Vēsture
Sana ir viena no vecākajām nepārtraukti apdzīvotajām pilsētām pasaulē, lai gan precīzs tās izveidošanas datums nav zināms. Saskaņā ar Jemenas leģendu to nodibināja Šems, viens no trim Noasa dēliem. Tas aizņem seno pirms islāma laikmeta Ghumdān cietoksni, kas varētu būt datēts ar 1. un 2. gadsimtu. Sanaa bija Arābijas kristiešu un ebreju centrs, pirms to prakses Muhameda ceturtā kalifa un vīramāte 2Alī pārveidoja islāmā 632. gadā. Pilsētas kā musulmaņu centra vēsture ir sporādiska sāncensība starp heterodoksu Zaydī (sk. Zaydiyyah) imātiem (vadītājiem) un sāncenšu dinastijām; Zaydī imāts, kura sākotnējā galvaspilsēta atradās Ṣaʿdah ziemeļdaļā, ar biežiem pārtraukumiem ilga no 9. gadsimta līdz 1962. gadam. 12. – 15. gadsimtā pilsētas liktenis krasi saruka, jo secīgos Jemenas iekarotāji izveidoja viņu galvaspilsētas citās pilsētās. Centuryāhirīdu dinastijas ʿAbd al-Wahhāb ibn Ṭāhir valdīšanas laikā 16. gadsimta sākumā pilsēta tika izrotāta ar daudzām smalkām mošejām un madrazām (islāma teoloģiskajām skolām).
Sākotnēji Osmaņu suverenitātē no 16. gadsimta vidus Sānu efektīvi kontrolēja imāti no 17. gadsimta sākuma līdz 1872. gadam; tikai tad osmaņiem izdevās sagūstīt un noturēt pilsētu. Pilsoņu nesaskaņas starp osmaņiem un imātiem turpinājās līdz 1911. gadam, kad līgums sniedza pēdējiem gandrīz pilnīgu autonomiju. Pēc Osmaņu sakāves Pirmajā pasaules karā Sana kļuva par neatkarīgas Jemenas valsts galvaspilsētu. Imama Amadāma (valdīja 1948. – 62. Gads) laikā galvaspilsēta tika pārcelta uz dienvidiem uz Taʿizz, bet Sanaa atkal kļuva par galvaspilsētu ar 1962. gada revolūciju un proklamēšanu. Jemenas Arābu Republika (Ziemeļjemena). Revolūcija novāca Zaydī imāti un atvēra Sana politiskām un kultūras izmaiņām, taču tā arī izraisīja astoņus gadus ilgušu pilsoņu karu. 1990. gadā Sana kļuva par vienotās valsts galvaspilsētu, kad ziemeļjēmeni apvienojās ar Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku (Dienvidjēmenu).
Mūsdienu pilsēta
Vecpilsētu ieskauj masīva siena, kuras augstums ir 6–9 metri (6–9 metri) un kuru caurvij neskaitāmi vārti. Arhitektūras ziņā ievērojamākie ir Jemenas vārti (Bāb al-Yaman), kas pēc 1962. gada revolūcijas tika pārdēvēti par Brīvības vārtiem. Vecā Sana ietver 106 mošejas, 12 hamamus (vannas) un 6500 mājas, kas uzceltas pirms 11. gadsimta ce. Daudzstāvu torņu mājas, kas būvētas no tumša bazalta akmens un ķieģeļiem, rotā sarežģīts frīzes darbs un skaisti cirsti logi. Sanaa ievērojamākā mošeja Al-Jamīʿ al-Kabīr (Lielā mošeja) satur svētu svētnīcu, kas kādreiz bija Zaydī godināšanas galvenais objekts. Vecās souks (arābu valodas, tirgus laukumi) sākas Bāb al-Yaman un virzās uz ziemeļiem gar Lielo mošeju. Apgabals tiek dēvēts par Sūq al-Milh (Salt Market), bet sastāv no daudzām mazākām souks, kas pārdod visdažādākās preces. Uz ziemeļrietumiem no vecpilsētas atrodas bēgļu bijušās vasaras pils, kas atrodas uz stāva klinšu atseguma ar skatu uz Wadi Dharr. Dārza priekšpilsētā Rēša, kas atrodas uz ziemeļiem no Sanaa, ir smalka mooristu stila mošeja. Qāʿ al-Yahūd (ebreju kvartāls), sienu geto pilsētas rietumu daļā, ilgi bija tradicionālās amatniecības, piemēram, smalkā zelta un sudraba metāla izstrādājumu, kā arī izšuvumu, praktizēšanas centrs. Praktiski visi galvaspilsētas ebreji emigrēja uz Izraēlu 1949. – 50. Gadā, radot gandrīz liktenīgu triecienu rokdarbu ekonomikai.
Sanaa tradicionālo izolāciju mazināja, atverot visu laika apstākļu ceļu uz Al-Aludaydah ostu uz dienvidrietumiem (1961. gadā); ceļu finansēja Ķīna. Vēl viens šoseja ved uz Taʿizz, kas ir saistīts ar veco mokas ostu (Al-Mukhā), kas tagad ir maz izmantota. Sanaa starptautiskā lidosta atrodas netālu esošajā Al-Raḥabah.
Papildus pilsētas funkcijai kā reģionālajam tirdzniecības centram moderno rūpniecību stimulēja arī ārvalstu palīdzība; kokvilnas tekstilizstrādājumu dzirnavas, kuras būvējuši ķīnieši (atvērta 1966. gadā), ir īpaši svarīga. Daudzi pilsētas iedzīvotāji ir valdības darbinieki. Vairākas mājas un sabiedriskās ēkas galvaspilsētā un ap to tika sabojātas 1962. – 70. Gada pilsoņu karā. Sanaa Universitāte tika izveidota 1970. gadā.
20. gadsimta beigās Sana iedzīvotāju skaits pieauga eksponenciāli - no aptuveni 35 000 60. gadu sākumā līdz vairāk nekā 400 000 līdz 80. gadu vidum; tās lielākā metropoles teritorija (pilsētu aglomerācija) 21. gadsimta sākumā pārsniedza 1 000 000. Pilsēta ir paplašinājusies visos virzienos, palielinoties iedzīvotāju skaitam, bet Vecā Sana, samazinot to līdz vienai desmitdaļai pilsētas iedzīvotāju un teritorijas, tika atstāta novārtā līdz 1980. gadiem, kad UNESCO un Jemenas valdība uzsāka centienus saglabāt un remontēt sienu pilsētu.. 1986. gadā to nosauca par pasaules mantojuma vietu. Pops. (2004) 1 707 586; (2009. gada aplēse) 2 022 867.
