MĀRTIŅŠ RĪTIŅŠ. Par Jeļcina šnabi, valsts šķīvjiem, kapiem, hipiju laiku, tiesu ASV, zālīti, vārnu. (Maijs 2024)
ASV Augstākā tiesa nav ne demokrātiska, ne arī viegli maināma, un tas dažiem amerikāņiem sagādā prieku, bet citiem - neizpratni. Neviens nopietni neierosina ievēlēt tiesnešus - vienkārši apskatiet negodīgus konkursus valstīs, kas balso par savām augstākajām tiesām un dažādiem tiesu amatiem. Bet vai trešā federālā filiāle ir tik perfekta, ka ir imūna no reformām?
Šo jautājumu ir vērts uzdot vēlreiz, jo mēs, iespējams, tuvākajā nākotnē saskaramies ar vēl vienu, un, iespējams, vairāk nekā vienu tiesas iecelšanu. Daudzi ir atzīmējuši Justices Rūtas Baderes Ginsburgas un Entonija Kenedija vecumu attiecīgi 83 un 80 gadu vecumā pēc prezidenta ievēlēšanas. Donalds Trumps 2016. gadā. Pirms vēlēšanām demokrāti (un, iespējams, arī paši tiesneši) bija paredzējuši, ka Hillary Clinton būs atbildīga par visu vakanto vietu aizpildīšanu Tiesā.
Iespējams, ka amerikāņu sabiedrība būs gatava apsvērt divu vai divu tiesu reformu. Lai gan jaunākajās aptaujās Augstākās tiesas apstiprinājuma līmenis joprojām ir tuvu 50 procentiem, pilsoņi nav sliecas uz Tiesu izturēties tik pozitīvi, kā kādreiz. Konservatīvie joprojām atceras liberālo Vorena tiesu un daudzos nepatīkamos (viņiem) lēmumus, jo īpaši Roe pret Wade, kamēr liberāļi rīkojas, atsaucoties atmiņā Buša pret Gore 2000. gadā vai nesen - Citizens United lēmumu, kas, kā daži saka, ir atvērts vēl vairāk tiek uzpludināts par korporatīvo naudu vēlēšanu procesā.
Iesācējiem, kā būtu ar Augstākās tiesas tiesnešu (un varbūt zemāku federālās tiesas tiesnešu) mūža ilguma atcelšanu un pāreju uz neatjaunojamu fiksētu termiņu no 15 līdz 18 gadiem? Varētu apgalvot, ka konstitūcija tik un tā negarantē mūža ilgumu, sakot tikai to, ka tiesneši kalpos “labas uzvedības laikā”. Kad tiesneši paliek Augstākajā tiesā gadu desmitiem ilgi - jau 70., 80. gados un pēc tam -, viņi bieži kļūst izolēti un kontaktēti ar jauniem ieradumiem, progresīvām tehnoloģijām un jaunākajām paaudzēm. Pareizi strukturēta, sadalīta uz noteiktu laiku vietu iecelšana nodrošinātu arī to, ka katrs jaunais prezidents, ņemot vērā viņa vai viņas vēlēšanu mandātu, saņem iecelšanu amatā vai divus.
Ņemot vērā to, ka tiesas algas ir zemas salīdzinājumā ar privātajā sektorā strādājošajām, iespējams, ka papildu augsti kvalificētas personas vēlētos strādāt ierobežotā termiņā tiesvedībā. Galvenais tiesnesis Džons Roberts atbalstīja termiņa ierobežojumu, pirms viņu iecēla Tiesā, un arī liels skaits tiesību zinātnieku ir apstiprinājuši šo reformu. Pašlaik prezidenti aizmirst par daudziem spējīgākajiem un pieredzējušākajiem juridiskajiem prātiem, dodot priekšroku jauniem advokātiem, kas ir mazāk veterani, lai viņi varētu atstāt Tiesai ilgstošu mantojumu.
Ja nebūtu termiņa ierobežojuma, kas būtu mans priekšroka, tauta varētu vēlēties apsvērt dāsnu obligāto pensionēšanās vecumu. Justice Ginsburg un Kennedy šķiet pietiekami enerģiski, taču Tiesas zinātnieki labi atceras Viljamu O. Douglasu, kurš bija kļuvis nespējīgs un bija 76 gadu vecumā vājš, bet tomēr cīnījās par palikšanu Tiesā.
Neizbēgami šīm reformām būs politiskas sekas, kaut arī tās nav uzreiz paredzamas. Ko tad? Tiesas politiskais raksturs ir atspoguļots visu neseno iecelto personu apstiprināšanas sēdēs, īpaši ar prezidenta Obamas iecelto tiesnesi Merricku Gārlendu pēc tiesneša Antonina Scalia nāves. Republikāņu kontrolētais Senāts atteicās pat rīkot apstiprināšanas uzklausīšanu, tā vietā izvēloties gaidīt prezidenta Obamas termiņa beigas, atstājot kandidatūru nākamajam prezidentam. Pēc prezidenta Trump ievēlēšanas Garland tika nodots konservatīvajam tiesnesim Neil Gorsuch.
Tiesu politika tika izvirzīta priekšplānā arī 2010. gada uzrunā par Savienības stāvokli. Ārkārtas precedenta ietvaros, kas krietni pārsniedza FDR kritiku par Tiesu pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, prezidents Obama asi izteica Tiesu par tās lēmumu Citizens United, kamēr demokrātu kongresmeņi stāvēja un uzmundrināja. Tiesnesis Sam Alito, kuru iecēlis prez. Džordžs Bušs varēja redzēt, ka viņš krata galvu un muti vārdiem “nav taisnība”. Tas bija pēdējais pierādījums tam, ka Tiesa dabiski ir politiska un ka tā neatrodas Olimpa kalnā, ņemot vērā daudzos pilsoņus sabiedriskajā dzīvē un ārpus tās.
Sabiedrības viedokļa aptaujā par Tiesu, ko Fērlija Dikinsona universitāte veica 2010. gada janvārī un februārī, tika apstiprināts sabiedrības mainīgais viedoklis un vēlme pēc atvērtākas un pieejamākas tiesas. Respondenti ar atzīmi no 61 līdz 26 procentiem apgalvoja, ka “Augstākās tiesas sēžu pārraidīšana būtu labvēlīga demokrātijai, nevis grautu [tiesas] cieņu vai autoritāti”. Demokrāti, republikāņi un neatkarīgie bija vienisprātis - retums šajā polarizētajā laikmetā.
Vēl ievērojamāk, ka visu partizānu grupas amerikāņi atbalstīja “jebkura Augstākās tiesas tiesneša ierobežošanu uz maksimālo 18 gadu termiņu uz sola”. Kopumā respondenti atbalstīja šo priekšlikumu ar robežu no 56 līdz 35 procentiem. (Telefona aptaujā tika iekļauts nejaušs izlases paraugs, kurā bija 1 002 reģistrēti vēlētāji, ar kļūdas robežu 3 procentus.)
Neskatoties uz tās nedemokrātisko raksturu, Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji ir atzinuši lielu tiesu varas lomu. Bet raksturīgā neuzticēšanās koncentrētai, šķietami neierobežotai varai arī daudziem amerikāņiem ir devusi pauzi. Pareizos apstākļos un neskatoties uz milzīgajām grūtībām, kas saistītas ar Konstitūcijas mainīšanu, varētu nopietni apsvērt konstitūcijas grozījumus, lai pārveidotu Tiesu.
