Svētā Romas impērija pirms tās atcelšanas 1806. gadā Napoleona karu laikā ietvēra simtiem vāciski runājošu valstu. Šo valstu franču administrācijas laikā radās nacionālistiska kustība, kas bija apņēmusies atbrīvot Vāciju no svešas varas un izveidot vienotu valsti. Starp organizācijām, kas aktīvi darbojās šajā jautājumā, bija Lützowian Brīvais korpuss, kura biedri valkāja melnas formas tērpus ar zelta un sarkanu aksesuāru. Citas grupas, ieskaitot Jenas studentu apvienību, pēc tam saviem karogiem pieņēma tās pašas trīs krāsas. 1832. gada masu mītiņā Hambachā piedalījās tūkstošiem studentu no visas Vācijas, kas devās zem horizontāla melnbaltsarkanā dzeltenkrāsa (pēdējais krāso heraldisko “zeltu”).Daudzi cilvēki uzskatīja, ka šīs krāsas ir iegūtas no melnā ērgļa (ar sarkanu knābi un spīlēm), kas redzams uz Svētās Romas impērijas zelta vairoga, kaut arī tas nebija trīskrāsas iedvesmas avots. Šo karogu īsi izmantoja arī Vācijas konfederācija 1848. – 52.
Kad 19. gadsimta beigās Vācija tika apvienota, valsts karogam bija melnbaltsarkanas svītras. Pēc Otrā reiha sakāves Pirmajā pasaules karā šo karogu zem Veimāras republikas nomainīja melni sarkani dzeltens. Daudzi vācieši tomēr pulcējās ap citiem karogiem, viņi uzskatīja, ka tie labāk pārstāv patieso vācu garu. Komunistu sarkanais karodziņš, Otrā reiha melnbaltais-sarkanais un nacistu jaunais svastikas karogs prasīja uzticību. No 1933. līdz 1945. gadam nacistu simboli bija dominējošie. Vācijas Federatīvā Republika (Rietumvācija) 1949. gada 9. maijā atjaunoja veco melnsarkanīgi dzelteno karogu, un valdība izmantoja līdzīgu karogu ar ērgļa vairogu centrā. Trīskrāsains tika izmantots arī komunistiskajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR; Austrumvācija),kaut arī tā ģerbonis tika pievienots trīskrāsai 1959. gadā. VDR karogs pazuda 1990. gadā, kad abi vācieši atkal tika apvienoti kā vienota valsts. Atkalapvienošanās laikā Federālās Republikas simbolos izmaiņas netika veiktas.
