Omars Nelsons Bredlijs (dzimis 1893. gada 12. februārī Clark, Mo., ASV - miris 1981. gada 8. aprīlī, Ņujorka, NY), ASV armijas virsnieks, kurš vadīja Divpadsmito armijas grupu, kas palīdzēja nodrošināt sabiedroto uzvaru pār Vāciju laikā Otrais pasaules karš; vēlāk viņš bija ASV apvienotā štāba priekšnieku pirmais priekšsēdētājs (1949–53).
Viktorīna
Kari visā vēsturē: fakts vai daiļliteratūra?
Jorkštonas kaujā uzvarēja briti.
Bredlijs 1915. gadā ir beidzis ASV Militāro akadēmiju Rietumu Pointā, Ņujorkā. Otrā pasaules kara atklāšanā viņš bija ASV armijas kājnieku skolas komandieris Fortbeningā, Džordžijas štatā, vēlāk komandēja 82. un 28. kājnieku. sadalīšana. Pēc iecelšanas Ziemeļāfrikas kampaņas II korpusa priekšgalā ģenerāļa Džordža S. Patona pakļautībā viņš 1943. gada maijā sagūstīja Bizerte, Tunisijā. Šī uzvara tieši veicināja Tunisijas krišanu un vairāk nekā 250 000 ass nodošanu. karaspēks. Pēc tam Bredlijs vadīja savus spēkus Sicīlijas iebrukumā, kuru veiksmīgi noslēdza augustā.
Vēlāk 1943. gadā Bredlijs tika pārcelts uz Lielbritāniju, kur 1944. gadā viņam tika nodota ASV pirmās armijas vadība. Britu lauka maršala Bernarda Montgomerija pakļautībā viņš piedalījās iebrukuma Francijā plānošanā. 1944. gada jūnijā viņš pievienojās karaspēkam uzbrukumā Normandijas pludmalēm un sākotnējās kaujās iekšzemē (sk. Normandijas iebrukumu). Augusta sākumā viņš tika paaugstināts par komandējumu ASV Divpadsmitās armijas grupai. Viņa vadībā pirmā, trešā, devītā un piecpadsmitā armija, kas ir lielākais spēks, kāds jebkad nodots amerikāņu grupas komandiera pakļautībā, sekmīgi veica operācijas Francijā, Luksemburgā, Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā un Čehoslovākijā līdz Eiropas karadarbības beigām.
After the German surrender, Bradley returned to the United States to serve as administrator of veterans’ affairs (1945–47) and chief of staff of the army (1948–49). He was well liked by both officers and enlisted men, and, after the unification of the armed forces, he was chosen in 1949 to be the first chairman of the Joint Chiefs of Staff. While at that post he was promoted (1950) to general of the army.
After retiring from the army in 1953, Bradley was active in private enterprise. In 1951 he published his reminiscences, A Soldier’s Story. A General’s Life (with Clay Blair) was published in 1983.
