Kestrel putns
vistu vanagu jaunā paaudze. 2019.07.18 (Maijs 2024)
Kestrel, jebkurš no vairākiem maziem Falco ģints (Falconidae dzimtas) plēsīgajiem putniem, kas pazīstami ar ieradumu lidināties medību laikā. Kestrels laupās uz lieliem kukaiņiem, putniem un maziem zīdītājiem. Viņiem piemīt seksuāla rakstura krāsu dimorfisms, kas vanagu vidū reti sastopams: tēviņš ir krāsaināks. Kestrels galvenokārt ir Vecās pasaules putni, bet viena suga, amerikāņu pīlādži (F. sparverius), ko Amerikas Savienotajās Valstīs sauc par zvirbuļu vanagu, ir izplatīta visā Amerikā. Amerikāņu apvalks ir apmēram 30 cm (12 collas) garš, balts vai dzeltenīgs apakšā un sarkanbrūns un slānekļa pelēks virs, ar krāsainiem marķējumiem uz galvas.
Parastā apvalks (F. tinnunculus), kas izplatās lielākajā daļā Vecās pasaules un kuru dažreiz sauc par Vecās pasaules, Eirāzijas vai Eiropas vītolu, ir nedaudz lielāks nekā amerikāņu vītrainis, bet mazāk krāsains. Tas ir vienīgais vītulis Lielbritānijā, kur to sauc par “windhover” no ieraduma lidināties, virzoties vējā, vērojot laupījumu. Austrālijas apvalku, F. cenchroides, sauc arī par zvirbuļa vanagu.
Cilvēka mikrobioms, pilns mikroorganismu klāsts (mikrobiota), kas dzīvo uz cilvēkiem un cilvēkos, un, precīzāk, to mikrobu genomu kolekcija, kas veicina cilvēka plašāku ģenētisko portretu jeb metagenomu. Genomi, kas veido cilvēka mikrobiomu, attēlo a
Virziena lauks - veids, kā grafiski attēlot pirmās kārtas diferenciālvienādojuma risinājumus, faktiski neatrisinot vienādojumu. Vienādojums y ′ = f (x, y) norāda virzienu y ′, kas saistīts ar katru punktu plaknē (x, y), kas jāizpilda jebkurai risinājuma līknei, kas iet caur